Lai arī pierasts domāt, ka ritmika ir tikai mācība par ritmu un ritmisku kustību, E. Ž. Dalkrozes izveidotā sistēma ietver sevī ļoti daudz. Ar ritmikas palīdzību mēs varam apgūt gan dažādus muzikālus jēdzienus: pulss, ritms, metrs, taktsmērs, frāze, forma, gan arī attīstīt mūsu motoriskās spējas: fizisko koordināciju, balansu, žestu neatkarību, reakcijas ātrumu u.c.
Ritmikas vingrinājumi parasti ir ļoti kompleksi – t.i. – vienlaicīgi attīsta vairākas prasmes un iemaņas. Apmācības sākumposmā svarīgi ir iepazīt sava ķermeņa kustību iespējas (pleci, elkoņi, ceļi, gurni, galva), kā arī mācīties sajust sava ķermeņa centru un koncentrēt uzmanību uz atsevišķām ķermeņa daļām (pēdām, plaukstām u.c.).
Vingrinājums pamatprasmēm
"Asociācija - disasociācija"
Sasniedzmie rezultāti: ar šo vingrinājumu tiek vingrinātas gan bērna klausīšanās iemaņas un uzmanība, gan reakcijas ātrums un izvēļu izdarīšana, gan arī attīstīta ķermeņa koordinācijas un telpas izjūta.
-
Bērnam ir jāiepazīst soļošana (ceturtdaļa jeb “iet”) un viegls skrējiens (astotdaļa jeb “paskrien”). Atceramies, ka bērnam nav jāzina ritma zilbju nosaukumi, viņam tas ir jāasociē ar kustību un jāspēj ritmiski atdarināt!
-
Kad nostiprinātas šīs pamatiemaņas, varam veikt nākamo uzdevumu – izpildīt kustību pretēji tam, kas tiek atskaņots. Tātad, ja vadītājs spēlē “soļojamo” mūziku, bērns skrien, bet, ja skan “paskrien” ritms – bērns soļo.
Vadītājs (skolotājs, vecāks) spēlē ritma zilbes ( tā, ti-ti) uz kāda mūzikas instrumenta vai ar kociņiem, vai plaukšķina, līdz bērns spēj precīzi soļot un precīzi skriet. Dažkārt šķiet, ka šis ir ļoti vienkāršs uzdevums, bet, lai panāktu dzirdes un muskuļu koordināciju, ne vienmēr tas notiek ātri.
-
Vēlāk soļošanu un skrējienu var aizstāt ar divām atsķirīgām kustībām (piem. – roku šūpošanu un palēcieniem uz vietas u.c.).
Vingrinājumam vari izmantot arī šeit pievienoto audio failu, kurā “iet” mijas ar “paskrien”.