Pēc kādas no manām nodarbībām Justīnes mammīte man pajautāja: “Iveta, tu vēl ilgi ņemsies ar tām latviešu tautas pasakām?”
Teikšu godīgi, šis jautājums mani uz mirkli apdullināja. Es ar pasakām strādāju tāpēc, ka man tuva ir latviešu tautasdziesma, patīk pasakas. Tas sākās kā spēle – apvienot mūsu tautas pasakas, komponēt aranžijas… Es iegāju tādā kā azartā, meklējot katru stīdziņu, kā tas sasaistās kopā, un priecājos kā bērns, kad izdevās izveidot muzikālas latviešu tautas pasakas ar manām aranžijām, ar latviešu komponistu mūziku… Apvienojot to visu ar Tomiņa 2. klases latviešu valodas uzdevumiem, Rafaela pirmsskolas darbiņiem…Tas viss bija tik aptveroši un ērti, jo šis materiāls derēja gan manam pirmsskolniekam, gan skolniekiem, gan man, spēlējoties ar bērniem.
Un tikai? Kāpēc es bērniem mācīju mūziku caur pasakām? Es sāku meklēt atbildi sevī – kāpēc es to neapzināti daru. Tikai tāpēc, ka patīk? Atmiņā uzausa dažādas ainiņas, kad tētis bija dzīvs…
Mans tētis (ģimenes ārsts) gulēja gultā kādā sestdienas dienā, lasīja “Džūkstes pasakas” un pilnā balsī smejās. Es jautāju: “Tēti, tu esi liels, bet lasi pasakas?” Uz ko viņš atbildēja: “Jā. Pasakas bagātina cilvēku. Un dod prieku!”
… un tad, kad manai meitai Ērikai bija tikai 2 mēneši…
Es sēdēju vakarā blakus viņas gultiņai un lasīju Brāļu Grimmu pasakas. Mans vīrs Kristaps gāja garām un nosmējās, ka viņa taču vēl tās nesaprot. Es to zināju, bet turpināju lasīt, jo man patika šīs rituāls.
… Vai ziniet? Ērika gada vecumā runāja īsos teikumos (lika kopā 2 vārdus. Vislabāk man palicis atmiņā: Mamma, pupu! … Runā! Tev zvana… (ar visu “r” burtu!) Un šodien es lasu, ka šim manam intuitīvajam rituālam ir bijusi ļoti liela nozīme valodas attīstībā, pat, ja bērns apzināti to nesaprot.
Ķēros pie izglītojošiem rakstiem par pasakām.
… Un es arī kļūdījos. Es pati esmu ļoti empātiska, tāpēc pasakās izlaidu visas briesmīgās un vardarbīgās vietas. Izrādās – bērns to neuztver tieši, un šādi scenāriji ir pat vajadzīgi viņa attiecīgajam attīstības posmam – tikt galā pašam ar grūtībām, emocionāli atdaloties, palaižot skolā. Par šādiem slēptajiem kodiem pat nezināju.
Patiesībā – zināju. Zināja mana intuīcija un zemapziņa. Kaut kādu daļu es darīju intuitīvi un pareizi, par kaut kādu daļu – šaubījos…
Mani pašu pasakās un tautas folklorā uzrunā daudzslāņainība, kas strādā uz mūsu zemapziņu. To var uztvert tieši – kā stāstu, izklaidējoties, jo tas ir jautri, kā arī ar zemtekstiem, kas paaudžu paaudzēs ir ielikti pasakās kā kodi – senču gudrība. Un tie mums atklājas tad, kad tas ir nepieciešams mūsu dzīves situācijās.
Piemēram, ziemā es uzrakstīju fonogrammu tautasdziesmai “Visi ciema suņi rēja” – kā Ziemassvētku mūziku, apvienojot stāstā ar Viļa Plūdoņa dzejoli “Rūķīši un meža vecis”. Pavasarī darbojoties, uzliku savu rakstīto mūziku fonā, jo kaut kas man tajā ļoti patika. Dziedu līdzi, un tad pēkšņi kā zibens iziet cauri. Bet tur taču nav runa tikai par suņiem!
Visi ciema suņi rēja,
Kad es jūdzu kumeliņu!
Sēd iekšā man’ māsiņa!
Lai rej suņi, nebaidies!
Es kumeļu noturēšu
Ar abām’i rociņām.
Es esmu uzsākusi projektus, par ko ir iekšējas šaubas un neticība saviem spēkiem, kā arī – kam to vispār vajadzēs…. Rejošie ciema suņi – tās ir bailes no cilvēkiem, kas kritizēs manu darbu. Kumeliņš – tas ir mans projekts. Māsiņa – tā ir mana dvēselīte. Sēdēt iekšā – atgriezties savā centrā. Kumeļa noturēšana – es to spēšu.
Tad lūk – tā arī strādā folkloras kodi. Man šī dziesma atklājās tajā brīdī, kad tas bija vajadzīgs – manā šaubu brīdī. Šis tulkojums iznāca caur mani, nelasot gudras grāmatas. Un man tas ir vispareizākais. Jo tas iznāca caur mani. Kādam būs cita dziesma un cits tulkojums. Un arī tas būs pareizs, jo visas atbildes ir mūsos pašos.
Informācijas līmenis pasakās ir ļoti dziļš. Cilvēki ir atraduši simbolisko nozīmi. Pasakās informācija ir daudzslāņaina. Piemēram, pūķis pasakā, ar kuru cīnās galvenais varonis, var būt mana iekšējā pasaule – mans slinkums, mana nevarēšana. Pamāte, kas izdzen no mājas – neļauj palikt iekšējā stagnācijā, savā komforta zonā – cilvēkam tiek dota iespēja attīstīt savu iekšējo potenciālu.
Esmu ļoti pateicīga Justīnītes mammai par šo jautājumu, jo tas man lika atbildēt pašai sev – kāpēc es to daru? Vai tiešām tikai tāpēc, ka tas patīk un noder pirmsskolas un skolas vecuma bērniem? Izrādās, atbilde ir daudz dziļāk meklējama.
“Ja vēlaties, lai jūsu bērni būtu inteliģenti – lasiet viņiem pasakas. Ja vēlaties, lai viņi būtu vēl vairāk inteliģenti – lasiet viņiem vēl vairāk pasakas.”
Alberts Einšteins
Kāpēc lasīt pasakas ne tikai no bērna dzimšanas brīža, bet turpināt tās lasīt līdz sirmam vecumam?
1) Problēmu risināšana.Pasakas dod sajūtu, ka bērns pats var pārvarēt grūtas situācijas. Pasaku galvenie varoņi, dodoties piedzīvojumos un varoņdarbos, rada sajūtu, ka nevajag atmest grūtām dzīves situācijām ar roku, bet var cīnīties – kāds vienmēr palīdzēs, kā arī bērns var sākt uzticēties pats sev. Tādā veidā bērnā rodas pašpārliecinātība.
2) Bērna emocionālā attīstība. Pasakās ir daudz pretstatu – labais un ļaunais, gudrais un muļķais, priecīgais un bēdīgais, skaistais un neglītais, bagātais un nabagais, utt. Bērnam ir jāiepazīst visi krāsainie emociju gammas aspekti.
3) Valodas attīstība. Pasaku valoda ir tēlaina un fantāzijas bagāta. Tā palīdz attīstīt uztveri un bērna runu ne tikai pirmsskolas vecuma bērniem. Pasakas ir ļoti labs materiāls valodas apguvei skolas sākuma klasēs – mācoties sinonīmus, antonīmus, aforismus, senvārdus, utt.
4) Morālie principi un garīgās vērtības: ja darīsi labu, saņemsi labu pretī, rūpes un cieņa pret vecākiem, drosme un atbildības uzņemšanās, tikumīga valoda, darba tikums, slinkums un čaklums, u.c.
Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva.
Dievs rokā neiedeva,
Kamēr pate nekustēju.
5) Pašpaļāvība, paļāvība un uzticēšanās pasaulei – tu neesi viens. Pasakās, kad varonis ir bezizejā, vienmēr uzrodas palīdzība no malas. Tas rada perspektīvas sajūtu. Ja pats netiec galā, tad kāds palīdzēs.
6) Ticība augstākiem spēkiem. Pasakās bieži vien parādās kāds sirmtētiņš vai sirmmāmiņa, kas patiesībā ir pārvērties dieviņš. Ierastākais sižets, ka labais varonis izturās labsirdīgi, bet ļaunais – cietsirdīgi, domādams, ka tā jau tāda veča vien ir. Tas māca morāli, ka Dievs ir it visās lietās.
7) Dzimtas nozīme un sakņu stiprināšana. Ne vienā vien pasakā stāsta par to, kā cienīt un mīlēt savus vecākus. Pasakās bārenītei padomu dod māmiņa no kapa, kā arī – jaunākajam dēlam sapnī parādās tēvs un palīdz grūtā brīdī. Tas dod sajūtu par dzimtas nozīmīgumu, kā arī, ka nāve nav šķērslis saiknei ar saviem tuvajiem – viņi vienmēr būs mūsu sirdīs. Tas bērnam dod drošības sajūtu.
Audzināšana ar pasakām notiek neapzinātā līmenī!
Ieteikumi vecākiem pasaku lasīšanā
- Ļaujiet bērnam izvēlēties ikvakara lasīšanas pasaku;
- Pasaku labāk lasīt visu, kā rakstīts, pat, ja mums tā šķiet vardarbīga un melna. Bērns nesadzird tieši! Bērnam ir vajadzīgs sižets, ko pieaugušais var neredzēt, jo tas nav viņa uzdevums vai problēma attiecīgajā brīdī;
- Lasiet vienu un to pašu pasaku kaut vai 100 reizes, ja bērns to prasa. Ar pasaku simboliski soli pa solim iet cauri savam attīstības uzdevumam. Dzirdot pasaku vienu reizi, bērns vēl nav gatavs veikt uzdevumu. Tikai pēc vairāku reižu lasīšanas zemapziņa spēj uztvert, aktivizēt un iznest uz āru apzinātā darbībā;
- Nemodernizē pasaku valodu! Bērniem, kam lasa daudz pasakas ir daudz plašāka un tēlaināka valoda;
- Pasakas ir svarīgi ne tikai lasīt, bet arī pārrunāt, lai tā paliktu noturīgajā atmiņā un noderētu dažādās dzīves situācijās. Neuzspiest savu viedokli, bet ļaut bērnam būt šīs sarunas vadītājam. Nekritizējiet bērnu par viņa apgalvojumiem!
- Pasaka ir iztēles spēle. Bērns attīstās caur spēlēšanos;
- Lasiet pasakas jau no dzimšanas brīža – pat tad, ja šķiet, ka bērns to vēl neuztver.
Puteklītes pasaciņas
Enerģētiski mega jaudīgs mācību materiāls pirmsskolas un skolas vecuma bērniem– ar latviešu tautas pasakām, tautasdziesmām, kurās ir nodota senču gudrība, ar latviešu tautas komponistu mūziku, Kristapa Brikmaņa zīmētām un veidotām darba lapām, Ivetas Brikmanes tautasdziesmu fonogrammām, kas ir ierakstītas 432 Hz frekvencē ar Laines Amerikas – Mūrnieces veidotām darba lapām un mākslinieces Līvas Mičules dizainā veidotu darba mapi.
Tas viss vēl ir tapšanas procesā. Šī mācība gada laikā šis materiāls ir tikai iezīmējis savu idejisko līniju un ne tuvu vēl nav plānotajam gala rezultātam. Tāpēc milzīgs paldies visiem vecākiem, kas uzticas un palīdz šī projekta tapšanā. Paldies par ērtiem un neērtiem jautājumiem, kas man pašai liek augt un meklēt atbildes. Paldies Jums! 🙂
Šobrīd “Puteklītes pasaciņas” sāk savu ceļu pie jums arī digitālā formāta. Skangrams.lv atradīsi pirmās video nodarbības video kursa formāta, kopā ar darba lapām.
Puteklītes pasaciņas pieejamas abonementa formātā. Katru mēnesi jauna pasaciņa ar video nodarbībām un darba lapām, kas pastāvīgi tiek pa pildinātas ar jauniem materiāliem.
Tautas pasakās ir milzu enerģija. Tā ir mistiska, mītiska pasaule. Mīti ir pats senākais līmenis, no mītu arhetipiem izauga pasakas.
www.brivbridis.lv – Līva Cimmermane
