Mūzikas un mākslas skolas ir tās skolas, kas attīsta bērnu ne tikai muzikāli, bet vispārēji. Tās atver bērna dvēseli. To ieguldījums bērna attīstībā ir neatsverams. Diemžēl, kā realitāte rāda, ne visi bērni var pabeigt mūzikas skolas. Tām ir profesionālā ievirze. Tā ir kā otra skola papildus pamatizglītības skolas slodzei. Taču mūzika un māksla būtu nepieciešamas katra bērna attīstībai. Un ar to, kas ir skolā, ir par maz…
Katru gadu pie manis nonāk kāds bērns, kurš ir pametis mūzikas skolu. Šogad situācija paspilgtinājās vēl vairāk, jo nu jau man ir 2 pilnas darbdienas ar bērniem, kas savā laikā ir mācījušies mūzikas skolās. Un es sajutos kā plāksterītis – aiztaisīt ciet sāpīti un atjaunot interesi par mūziku.
Kad bērns grib pamest mūzikas skolu, man atskan mammas zvans: “Ivetiņ, dari kaut ko! Viņam / viņai vairs nepatīk spēlēt klavieres… ”. Citu reizi kāds ir atradis manu telefona numuru caur paziņām un zvana: “Viņš atsakās iet uz mūzikas skolu”. Un tā jau kuru gadu es sajūtos kā plāksterītis mūzikas skolas atstātajai sāpei. Sadziedēt kaut ko… atrisināt… Lai bērns atkal atgūst vēlmi muzicēt. Ne vienmēr man tas izdodas.
Nav jau tā, ka gribu tikt vaļā no saviem skolniekiem 🙂 Nebūt nē! Viņi man ir ļoti mīļi. Taču viņu vidū ir arī ļoti talantīgi bērni, kuri no mūzikas skolas baidās, jo negrib pazaudēt muzicēšanas prieku. Esmu satikusies ar vecākiem, kuri bērnus neved uz mūzikas skolu, jo savam bērnam to nenodarīs… Diezgan skarbi vārdi. Šī situācija ir jāmaina. Nav vairs tie laiki… Bet esošā situācija rāda, ka līdz galam joprojām kaut kas nav atrisināts.
Neskatoties uz to, ka visbiežāk saviem skolniekiem mācu klavieres, mans hobijs ir solfedžo. Droši vien tāpēc arī top stāstiņi un multfilmas, un alternatīvi materiāli mūzikas teorijas apguvei. Klavierspēlē solfedžo mācos ievīt katrā mīļā brīdī.
Pagājušajā gadā izveidoju vasaras kursu bērniem “Joga Tavām ausīm”, kur solfedžo vingrinājāmies katru dienu, meklējot risinājumus, klupšanas akmeņus un alternatīvas pieejas solfedžo mācīšanai. Bērniem, kas nonāk manā redzes lokā, solfedžo ir bijis lielākais šķērslis, lai pabeigtu vai gribētu turpināt mācības mūzikas skolā. Lielākie klupšanas akmeņi, ar kuriem saskāros solfedžo mācīšanā, bija:
- Koncentrēšanās grūtības
- Dzirdes maņas neapzināšanās
- Nenoturīga atmiņa
Taču šie paši zemūdens akmeņi visticamāk ir arī bērna izvēlētajā specialitātē, un solfedžo nebūt nav tas vienīgais “bubulis”. Diemžēl, pat samērā nesen praksē, esmu saskārusies ar skolniekiem, kur skolotājs spītīgi nemaina bērnam skaņdarbu, lai gan bērns ir asarās to spēlējot. Uzskatu, ka tam tā nav jābūt… Tā radīsies tikai nepatika.
Lai noskaidrotu šo situāciju valstī, kāpēc daudzi bērni pamet mūzikas skolas, kādā vecumā, kas ir bijusi viņu sasāpējusī problēma, nolēmām veikt aptauju. Šīs aptaujas mērķis ir atspoguļot esošo situāciju Latvijas mūzikas skolās (gan pozitīvo, gan negatīvo), lai izvērtētu esošo situāciju, kā arī – kādus uzlabojumus kopīgi varam veikt.
Aptaujas ir anonīmas.
Rezultātus, apkopojumus, secinājumus un pārdomas publicēsim skangrams.lv mājas lapā.
Aicinām atsaukties mūzikas skolu direktorus, pedagogus, mūzikas skolas absolventus, kā arī tos, kas kādreiz ir iesākuši studēt mūziku un nav pabeiguši.
Lai sekotu līdzi, kā mums veicās, vari piesekot FB un IG kontam, kur publicēsim rezultātus.
