Kad sāku mācīt savus bērnus mājmācība, sapratu, ka nekam citam man vairs nav laika. Pat tādai lietai, kā iztikas darbam 😀 Taču aizverot aiz sevis vienas durvis, atveras citas. Tā nu es sāku dalīties ar to, kā mums veicas vai citu dienu neveicas, un man uzradās skolnieki mūzikā. Visbiežāk tie bija tādi paši mājmācības bērni un mammas, kas savus bērnus grib mācīt “tieši pie Ivetiņas”. Un tas nav par to, cik labi vai slikti es strādāju, bet par enerģētisko saderību un enerģētisko apmaiņu, kas kuram attiecīgajā brīdī ir vajadzīgs.
Liela daļa mazie žipčiki, kas pie manis mācījās, NEKO negribēja darīt. Es varēju stāvēt kaut uz galvas un žonglēt ar bumbiņām. Skats nodarbībās bija līdzīgs. Bērni izlaižas, vārtās pa grīdu, muguras līkas, pirksti, spēlējot klavieres, bija ļengani… Visērtāk to būtu norakstīt uz jaunajiem bērniem – planšetes, ekrāni, izlaisti… Bet nē! Tas bija pārāk uzkrītoši. It sevišķi ar manu mīļo skolnieku Rūdolfu. Jau aizejot un pieklauvējot pie viņa durvīm, dzirdēju frāzi: “Ne jau nu atkal!” Nodarbības sākumā viņš vienmēr slēpās no manis. Taču mammīte ļoti gribēja viņam mācīt mūziku. Tad iedomājieties, kā ir iet strādāt un motivēt šādu bērnu darbam… Ja es strādātu skolā, visticamāk viņam pateiktu, ka mūzika nav priekš viņa.
Tā nu mēs nevis mācījāmies, bet mocījāmies kādu mēnesi. Es centos atrast veidus, kas viņu var ieinteresēt – kāds cits mūzikas instruments, cita pieeja. Nekā…
Paralēli darbam ar saviem bērniem mājās es šogad daudz mācījos dažādas garīgās prakses. Viena no spēcīgākajām man bija elpošana – cik daudz mēs paši varam palīdzēt sev ar elpu. Un visās prakses, ko apguvu, stāstīja vienu un to pašu. Apkārtējā pasaule ir Tavs spogulis. Tad lūk! Tā bija mana atslēga! Mani šķībie, greizie skolnieciņi spoguļoja mani pašu. Kur slēpās mans šķībums un ļenganums? Pret sevi pašu. Man galīgi nav taisna mugura ikdienā. Es nevaru saņemties vingrot, veikt elpošanas vingrinājumus, būt disciplinēta pret sevi. Es visu atdevu saviem bērniem, bet pret sevi izturējos tā kā lupata… Tas bija tas, ko visvairāk spoguļoja Rūdolfs. Esmu tik ļoti pateicīga par šo pieredzi!
Maini sevi, un pasaule mainīsies pati.
Un ticiet vai nē, bet tad, kad es šo visu ieraudzīju sevī, mainījās arī situācija. Es arī ieraudzīju Rūdolfa pieeju mūzikas mācīšanā. Manā praksē pirmo reizi bija skolnieks, kuram gribējās mācīties tieši mūzikas teoriju. Viņam NEGRIBĒJĀS spēlēt NEVIENU mūzikas instrumentu!!! Kādā nodarbībā es pastāstīju par intervāliem. Parādīju, kā tie skan… kā rēķina… mēs sākām spēlēties ar skaņām, kā gleznojot ar krāsām. Spēlējām “Bubuļu skaņdarbus”, kas sastāvēja no griezīgām sekundām, veidojām šausmu filmu mūziku. Tas Rūdolfam izraisīja prieku un sajūsmu. Mēs sākām apgūt gammas. RĒĶINOT!!! Ar skangrams.lv izveidoto “Kukaiņu spēli”, rakstīt tās. Pat ar 5 dieziem! Parasti mēs aizgājām līdz klavierēm, es nospēlēju, kā tas skan, kopā nodziedājām, un gājām atkal rēķināt mūziku. Kādā nodarbībā atskanēja: “Šodien sākam ar spēlēšanu! Es gribu nospēlēt to, ko pierakstīju!” Tas bija kā medusmaize manām ausīm. 2 mēneši bija vajadzīgi, lai mēs saprastos, lai atrastu pieeju, kā strādāt ar Rūdolfu. Un tā mēs kopēji atradām ceļu uz mūzikas mācīšanos.
Ja tas būtu skolā – grupā, visticamāk viņu pierakstītu pie nemuzikālajiem bērniem. Līdz instrumenta spēlei pat netiktu. Rūdolfam patīk konstruēt – izjaukt un tad salikt kopā. Šāda pieeja manā praksē bija pirmo reizi. Teorija vienmēr ir bijusi pakārtota muzicēšanai.
Esmu pateicīga par šo pieredzi.
Vai esmu Rūdolfa skolotāja? Tikpat lielā mērā, cik viņš ir mans skolotājs. Gan spoguļošanas ziņā – kā izturos pret savu fizisko ķermeni, gan laužot manus rāmjus, kā mācīt mūziku. Tieši viņš man iemācīja gleznot ar mūzikas krāsām un intervāliem, veidot dažādu filmu mūziku un rēķināt mūziku.
Tāpat kā dzīvē – kādam pulkstenis uz rokas ir, lai skatītos laiku, kādam – skaists aksesuārs, bet kādam – riktīga štelle, ko izjaukt un salikt kopā. Bet visiem tas ir un paliek pulkstenis.
Tāpat ar bērniem – nav vienas pieejas. Nav viena ceļa. Katram savs. Un mums savā “skolotāja lomā” ir jābūt ļoti prātīgiem, lai nenolīdzinātu visus jaunos asniņus pēc viena garuma un standarta.
