Savā darbā ar bērniem “Puteklītes pasaciņas” izmantoju savas aranžijas – fonogrammas tautasdziesmām, kuras rakstu 2 frekvencēs – gan 440 Hz, kurā ir noskaņota visa mūsdienu mūzika, gan 432 Hz, kas ir viena no senajām frekvencēm. Sākotnēji manām mūziķa ausīm 432 Hz frekvence likās šķība. Viss skanēja par zemu. Vismaz man tā šķita…Visu šo laiku mūziku biju klausījusies 440 Hz. Man vajadzēja pierast pie jaunās frekvences.
Kas tad ir šīs abas frekvences? Un kāpēc savā darbā es izmantoju abas divas?
Frekvence – tā ir svārstība. Precīzāk – svārstību skaits minūtē. Atkarībā no tā, skaņa skan augstāk vai zemāk. 440 Hz ir frekvence, kurā mūsdienās ir noskaņota nots La. Daudzos rakstos varam lasīt, ka šī frekvence tika pagriezta Otrā pasaules kara laikā, lai cilvēkos radītu neapmierinātību, vadāmību, nomāktību. Salīdzinoši par frekvenci 432 Hz raksta, ka tā ir dziedinošā frekvence, dabas frekvence. Tās abas internetā var salīdzināt uz ūdens fotogrāfijām. Kā iedarbojas viena, un kā – otra. Viens attēls ir duļķains, bet otrs veido rakstu. Ja tā ir taisnība, tad kā šāda mūzika ietekmē mūsu ķermeni, kurš satur ļoti daudz ūdens?
Jāatzīst, ka neesmu no tiem, kam patīk skatīt un pētīt rakstus. Es labāk pamēģinu pati. Pāris gadus atpakaļ skatījos diezgan skeptiski uz šo visu. Tā nu nolēmu pamēģināt un ķēros klāt šim eksperimentam.
Tajā laikā bērni vēl mācījās skolā klātienē un bērnudārzā. Atnākot no šīm iestādēm, viņi parasti bija uzvilkušies un kašķīgi. Internetā mūzika ar frekvenci 432 Hz ir ļoti viegli pieejama. Tā nu vakaros, kad bērni atgriezās katrs no saviem dienas darbiem, ieslēdzu fonā mūziku šajā frekvencē. Mūzika skanēja kādas 30 min., līdz visa noskaņa mājās mainījās, un bērni bija nomierinājušies. Un tā vairākus vakarus, līdz man tas iegājās kā rituāls.
Uz maniem bērniem tas strādāja. Bet tā nebūtu es, ja vienalga līdz galam kaut kam neticētu… Vajadzēja pamēģināt vēl kaut kur. Nākamais solis – pamēģināt uz skolniekiem. Tā nu klasē, kurā bija 6 elektriskie taustiņu instrumenti, visiem skanējumu nogriezu uz 432 Hz. Darbā, kurā strādāju, nodarbība parasti ilga 60 minūtes. Stundas 45.minūtē man vajadzēja nedaudz “stāvēt uz galvas”, lai noturētu bērnu uzmanību un vēl atkārtotu to, ko bijām mācījušies. Tad nu tajā dienā, kad instrumentiem skanējumu biju nogriezusi uz 432 Hz, stundas 55.minūtē teicu: “Ņemam dienasgrāmatas! Pierakstīsim mājasdarbu!”… Saņēmu neizpratnes pilnu skatienu no skolniekiem: “Ivetiņ! Mēs strādājam tikai 10 minūtes!” Un tā viens pēc otra… Visi kā viens! Viņiem bija pazudusi laika izjūta. Un stunda – tā vienkārši palidoja!
Vai to varēja izdarīt frekvence? Tā bija mainījusi bērnu sajūtas.
Šobrīd es ticu, ka tas strādā. Taču man vienalga patīk būt pētniekam. Vislabprātāk iegādātos mikroskopu un iztestētu, kādi raksti veidojas ūdenī no abām frekvencēm. Man vienkārši patīk redzēt un piedzīvot pašai. Tas pats, kas bērniem – ļaut atklāt pašiem 🙂
Katrā stundā instrumentus nenoregulēju uz 432 Hz, jo vairums instrumentu tomēr ir 440 Hz. Veidojot ansambli, abas frekvences kopā skanēs šķībi. Tāpēc savā darbā fonogrammas bērniem rakstu abās frekvencēs:
432Hz – tad, kad dziedam.
440 Hz – tad, ja muzicējot izmantojam instrumentus ar noteiktu skaņas augstumu (metalofonus, ksilofonus, utt.)
Video stāstu par savu pieredzi un parādu, kā tad noregulēt elektrisko instrumentu 432 Hz frekvencē.
Priecāšos, ja padalīsieties ar savu pieredzi ar līdzīgiem eksperimentiem. Jāsaka, ka šai mūzikai kādu laiku ir jāpaskan. Izmaiņas pēc vienas dziesmas nevar dzirdēt.
Katrā ziņā – tā būtu lieliska tēma, par ko runāt ar skolniekiem, kā varam sev palīdzēt ar mūziku :)
Ja Jūsu bērns ir stresā, niķojas vai nespēj koncentrēties, izvēlieties mājās klausīties mūziku 432 Hz. To vari atrast Youtube “Zhipsmusic” kanālā, meklētājā varai norādīt šo frekvenci, meklējot jebkuru mūziku. Kā arī grupas “Rāmi Riti” albūmi ir ierakstīti šajā frekvencē.
