Kā mācīt klausīties mūziku

Kā klausīties mūziku nodarbībās

Mūzikas klausīšanās mūzikas nodarbībās ir ne tikai koncentrēšanās, bet arī aktīvs mācību process smadzenēm. Kā mācīt klausīties mūziku?

Savā darbā es mūzikas klausīšanos iedalu divās daļās:

1. Pasīvā jeb relaksējošā klausīšanās. Kad mūzika rada atmosfēru un noskaņu;

2. Aktīvā klausīšanās. Klausīšanās ar mērķi.

Kad skolotājs izvēlas klausāmo skaņdarbu, viņam tas ir vairākas reizes jānoklausās, lai zinātu,kas ir tas, kas šajā skaņdarbā ir izceļams no mūzikas izteiksmes līdzekļiem – JĀATROD MĀCĀMAIS MĒRĶIS: dinamika, mūzikas forma, skaņkārta, frāzējums, akcenti, metroritms, temps, tembrs – saklausīt konkrētu mūzikas instrumentu… Kad skolotājs ir izanalizējis skaņdarbu, nākamais solis ir saprast, kādā veidā iemācīt izvirzīto mērķi pēc iespējas labāk un interesantāk, lai bērns nejustu mācīšanās procesu.

Neliels ieteikums: ja klausāmā skaņdarba mācīšanas mērķī izvirzam mūzikas formu, tas nebūt nenozīmē teorijas lekciju. Arī skolā ar to nevajadzētu aizrauties. Mazajiem tas ir pavisam vienkārši. Ja forma ir ABA, tad uz vienādo daļu (vienādo burtu) ir vienāda kustība. Tādā veidā bērns pat nenojauš, ka viņš šajā brīdī mācās mūzikas formu. Nākamajā stundā atkārto to pašu, un vēl nākamajā – viņš jau to zinās pats. Tas pats ir matemātikā: vienādmalu trijstūrim ABA abas malas būs vienādas. Tāpat arī mūzikā. Uz vienādu daļu vienādas kustības vai vienāds ritms.

Ja mācāmais mērķis ir reģistrs, tad kustībām jāsakrīt ar skanējuma augstumu – augsta skaņa -kustību rāda augšā, zema skaņa – kustību rāda pie grīdas. Šādā veidā bērni “it kā izklaidējas” un pat nenojauš, ka ir šis slēptais mērķis – iemācīt skanējuma augstumu. Mums pat nekas nav jāsaka. Bērni vienkārši atkārto pēc skolotāja.

Ieteikums: mācāmo skaņdarbu izmantot vairāk kā 1 nodarbību. Ja ir konkrēts mērķis, kādam vajadzētu būt pat izklaidējošā skaņdarbā (ja vien mērķis nav gulēt un atslābināt ķermeni), tad kādas 3 -4 nodarbības atkārto to pašu. Bērns mācās atkārtojot. Viņam mīļš un tuvs būs viss zināmais. Un, galu galā, klasiskās mūzikas skaņdarbus var izmantot arī kā priekšnesumus bērnu dārza pasākumos.

Mūzikas klausīšanās mācīšanas varianti

Pasīvā jeb relaksējošā klausīšanās

  • Bērni brīvā atmosfērā noguļas uz zemes, klausās mūziku bez noteikta mērķa vai uzdevuma. Pēc klausīšanās var izrunāt vai aprakstīt radītās sajūtas.
  • Mūzika ir kā fons. Bērni zīmē, krāso vai veido darbiņu par attiecīgo tēmu.

Aktīvā klausīšanās

  • Stāsts, pasaka vai dzejolis, kuru rāda ar roku vai pirkstu kustībām sēžot, kā arī ar ritmikas un dejas elementiem ( iedvesmu var ņemt no B.Brices skaņu pasakām ). Kustībām ir jāatbilst mūzikai – gan ritmiski gan pēc rakstura!

  •  Mūzikas instrumentu izmantošana. Lielākiem (no 5 vai 6 g.v.) var izmantot jau ritma partitūras. Mazākie vienkārši dara līdzi skolotājam.
  •  Ritmikas un dejas elementu izmantošana. Bērni apgūst mūzikas valodas elementus ar kustību palīdzību, izmantojot palīgmateriālus – lakatus, bumbas, lentas, riņķus u.c.

Kā atrast iedvesmu mūzikai un stāstam?

Vienīgā man zināmā metode – daudz klausīties mūziku, pat tad, kad “nespiež vajadzība”, lasīt pasakas un dzejoļus ar domu – kā to parādīt mūzikā. Un tad vienu brīdi iedvesma atnāks. Jo vairāk dara, jo vairāk ideju!

Pirmsskolai šāds saraksts nav izstrādāts. Iedvesmu var rast B.Brices grāmatā “Viss sākas ar rotaļu”.

Savukārt, skolas vecumam mūzikas skolotāja Inese Kunga – Švītiņa ir izstrādājusi piedāvājumu pa klasēm – gan ar skaņdarbiem, gan ar dažādām klausāmām skaņām:

Lai gadu no gada nebūtu jātaisa un jādomā jauns repertuārs, es iesaku izveidot kladi vai mapi, vai failu datorā kur glabāt sarakstus ar klausāmajiem skaņdarbiem un mērķiem.

Priecāšos, ja padalīsies ar savu pieredzi vai komentāros norādīsi, vai Tev šis noderēja! Paldies jau iepriekš! 🙂

Ja tev šis likās noderīgi, tad padalies ar draugiem savos sociālajos tīklos!

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on whatsapp
Share on pinterest
Share on telegram